Kokapstrādes griešanai izmantotajiem karbīda nažiem ir vairākas apakšnodaļas, piemēram, ripzāģu asmeņi, lentzāģi, frēzes, profilēšanas naži utt. Lai gan ir daudz nažu veidu, visu veidu nažus galvenokārt izvēlas atkarībā no materiāla un īpašībām. Koksnes griešana un atbilstošā cementētā karbiāde dažādu materiālu griešanai ir norādīta zemāk. Tālāk ir uzskaitīti cementēti karbīdi, kas atbilst dažādu materiālu griešanai.

1. Kokskaidu plātnes, blīvuma plātnes un skaidu plātnes Šīs plāksnes galvenokārt ir mākslīgi sintezētas, izmantojot koka, ķīmiskās līmes un melamīna paneļus. To īpašības ir tādas, ka finieris ir salīdzinoši ciets, iekšējais slānis ir ar augstu līmes saturu un būs noteikts cieto piemaisījumu īpatsvars. Griešanas procesā mēbeļu rūpnīcā ir stingras prasības griešanas sekcijas urbumam, tāpēc šādi koka dēļi parasti izvēlas cementētu karbīdu ar Rokvela cietību 93,5-95 grādi. Sakausējuma materiāls galvenokārt izvēlas volframa karbīdu ar graudu izmēru zem 0,8 μm un zemu saistvielas fāzes saturu. Pēdējos gados, pateicoties materiālu nomaiņai un attīstībai, daudzas mēbeļu rūpnīcas pakāpeniski ir izvēlējušās kompozītmateriālu dimanta zāģripas, nevis karbīda zāģa asmeņus griešanai paneļu elektroniskajos griešanas zāģos. Kompozītmateriāla dimantam ir augstāka cietība, un tā adhēzija un izturība pret koroziju ir labāka nekā cementēts karbīds koka paneļu griešanas procesā. Saskaņā ar lauka griešanas veiktspējas statistiku, kompozītmateriāla dimanta zāģa asmens kalpošanas laiks ir vismaz 15 reizes ilgāks par cementētā karbiādes zāģa asmens kalpošanas laiku.

2. Masīvkoks galvenokārt attiecas uz visu veidu vietējo augu koksni. Dažādas stādītās koksnes griešanas grūtības nav vienādas. Lielākā daļa nažu rūpnīcu parasti izvēlas sakausējumus ar pakāpi 91-93,5. Piemēram, bambusa un koka mezgli ir cieti, bet koks ir vienkāršs, tāpēc parasti izvēlas sakausējumus ar cietību virs 93 grādiem, lai nodrošinātu labāku asumu; baļķi ar vairāk mezgliem griešanas laikā netiek vienmērīgi nospriegoti, tāpēc asmens Saskaroties ar mezgliem, ir ļoti viegli izraisīt šķeldošanos, tāpēc parasti tiek izvēlēts sakausējums no 92-93 grādiem, kas ne tikai nodrošina noteiktu asumu, bet arī ir zināma pakāpe. ar sabrukšanas izturību, savukārt tiks izvēlēta koksne ar dažiem mezgliem un viendabīga koksne, sakausējumi ar cietību virs 93 grādiem. Kamēr tiek garantēta augsta nodilumizturība un asums, tos var griezt ilgu laiku; sākotnējā koksne ziemeļos veidos sasalušu koksni ārkārtēja aukstuma dēļ ziemā, un sasalusi koksne palielinās koksnes cietību. Turklāt sasalušu koksnes sakausējumu griešana īpaši aukstā vidē ir vairāk pakļauta šķeldošanai, tāpēc šajā gadījumā griešanai parasti izvēlas sakausējumus, kuru temperatūra ir 88-90 grādi.

3. Piemaisījumu koksne. Šim koka veidam ir daudz piemaisījumu. Piemēram, būvlaukumos izmantotajiem dēļiem parasti ir augsts cementa saturs, un ar mēbelēm izjauktajiem dēļiem parasti ir pistoles naglas vai tērauda naglas, tādēļ, asmenim griešanas laikā saduroties ar cietiem priekšmetiem, radīsies šķelšanās vai malu lūzumi, tāpēc griešanas laikā koks parasti izvēlas sakausējumus ar zemāku cietību un augstāku stingrību. Šādi sakausējumi parasti izvēlas volframa karbīdu ar vidēju un rupju graudu izmēru, un saistvielas fāzes saturs ir salīdzinoši augsts. Šādu sakausējumu Rokvela cietība parasti ir mazāka par 90. Cementētā karbīda izvēle kokapstrādes griezējinstrumentiem ir balstīta ne tikai uz koksnes griešanas īpašībām, bet instrumentu rūpnīca parasti veic arī visaptverošu skrīningu atbilstoši savam ražošanas procesam, mēbeļu rūpnīcas iekārtām. un darbības tehnoloģija un citi saistīti apstākļi, un visbeidzot izvēlas cementēto karbīdu ar vislabāko atbilstību.